Clipboard02Par Saeimas deputātu transporta kompensācijām, to izlietojumu un lietderīgumu

Gandrīz vai ikmēneša jezgu plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos ap deputātu kompensācijām parasti rotā mans vārds un uzvārds. Manuprāt, līdz šim par šo tēmu korektākais raksts ir bijis šis. Arī pats jau 2012.gadā centos izskaidrot, kāpēc tieši es visbiežāk saņemu vislielāko atlīdzinājumu pret attaisnojošiem dokumentiem (degvielas čeki, biļetes, īres līgums) un kāpēc šādi izdevumi gluži objektīvi rodas.

Mans lēmums bija startēt vēlēšanās, lai iegūtu iespēju pārstāvēt citu cilvēku intereses Saeimā. Mans darbs = saņemtā alga + degvielas kompensācija (lieki atzīmēt, ka nesaņemu nekādas papildus stipendijas un neņemu kukuļus). Vēlētājiem ir iespēja manu darbu vērtēt – esmu viens no aktīvākajiem debatētājiem Saeimā, gatavoju priekšlikumus izskatāmajos likumprojektos, esmu aktīvs, komunicējot ar cilvēkiem sociālajos tīklos, regulāri tiekos ar cilvēkiem dažādos novados, nekad neatsaku intervijas…

Iespējams vieglāk būtu mēģināt ietaupīt, nebraucot pie cilvēkiem Latgalē vai braucienam izmantot Saeimas autotransportu (tā izmantošanu kompensācijās nerēķina). Tad noteikti es nebūtu kompensāciju saņēmēju galvgalī – lielākos pārmetumus saņemtu kāds cits (gan jau arī) no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēts deputāts. Tomēr uzskatu par savu pienākumu gan skaidrot likumdošanas procesu, gan arī šo “kompensāciju saņemšanas sāgu”. Galu galā – slēpšanās būtu visīstākais gļēvums. Neslēpjos. Savulaik arī savu “grezno” Rīgas dzīves vietu parādīju televīzijas žurnālistiem.

Īsumā: mana lielā vaina ir tajā, ka savulaik vecāki izvēlējās ģimeni veidot Ezernieku pagastā (tagad Dagdas novads), kur esmu nodzīvojis lielāko savas dzīves daļu. No turienes, lai nokļūtu uz Rīgu, iknedēļas jāmēro aptuveni 300 km, kas, braucot ar automašīnu, aizņem aptuveni 4 stundas. Ar sabiedrisko transportu būtu lētāk, taču tad tas prasītu… Ja ir interese, droši pamēģiniet izkalkulēt ērtākos iespējamos variantus vienai nedēļas nogalei turpceļam un atpakaļ!

Kompensācijas deputātiem it kā ir tikai tikšanai no mājām līdz darbam un dzīvojamās platības īrei. Lai gan definējums Saeimas kārtības rullī ir “deputāta pienākumu pildīšanai”, tātad izmantojamas arī lai nokļūtu pie saviem vēlētajiem piektdienās. Piemēram, ja jātiek no Dagdas uz Rēzekni, man ir iespēja saukt automašīnu no Saeimas autobāzes. Parēķiniet tās maršrutu: Rīga – Dagda – Rēzekne – Dagda – Rīga. Nekāds ietaupījums nesanāks. Var, protams, braukt arī ar autobusu, ko dažkārt arī daru, taču tas prasa nesamērīgi ilgu laiku un paspēt izdarīt tad var krietni mazāk.

Cik izmaksā viens brauciens no Rīgas uz kādu attālāku vietu, piemēram, uz Liepāju, ja brauc ar Saeimas autobāzes mašīnu (šoferis, degviela, mašīnas amortizācija…), ir ticis sarēķināts un par to jau ir bijis raksts plašsaziņas līdzekļos. Aptuvenās izmaksas vienam tādam braucienam esot pat 800 eiro!

Viens no risinājumiem: nošķirt “no mājām uz darbu došanos” un “tikšanās ar vēlētājiem”. Ja darba vajadzībām izmanto personīgo transportu, tad tam būs jārēķina arī amortizācija, kā tas notiek gan privātajās struktūrās un gan jau arī kādā daļā valsts iestāžu. Citādi atkal var pienākt brīdis, kad Saeimas deputātu varēs satikt savā pusē patiešām tikai reizi 4 gados – īsi pirms vēlēšanām, kā tas īstenībā parasti ir bijis. Vai arī Saeimā būs pārstāvēti vēlētāji tikai no Pierīgas.

Visbeidzot. Ja kāds no žurnālistiem vēlas pievienoties kādā no braucieniem uz (pa) Latgali, laipni lūgti!