Saeima vysapyrms 2.lasejumā atbaļsteja, piec tam 3.lasejumā nūraideja princypu par īspieju pasē īraksteit “latvietis” tim cylvākim, kam nav vacuoku ašņaradnīceiba ar latvīšim, bet kas 15 godus Latvejā dzeivuojuši i zyna latvīšu volūdu.

Deļ tam šudiņ nūsyuteju Prezidentam viestuli (zamuok pylns teksts) ar lyugumu atgrīzt lykumu ūtreizejai izskateišonai. Cytavydā viestulē atzeimeju, ka daudzeji Latgolys latvīši (latgalīši) vys vēļ sevi identificej kai poļakus, boltkrīvus ci krīvus. Vysmoz daleji itaida situaceja rodusēs deļtuo, ka viesturiski jūs senčus, kas naruunova attīceiguo laika izpratnē “pareizajā” latvīšu volūdā, naatzyna par pylnvierteigim latvīšim. Niu viejā palaista breineiga īspieja itaidus patriotiski nūskaņuotūs cylvākus pīaicynuot ci otkon-apvīnuot latvīšu nacejā. Gols golā byus eistyn juoatsuok diskusejis par veļ vīnys Latvejis vaļsts pamatnacejai pīdereigys tauteibys – latgalīšu – īkļaušonu Latvejis vaļsts tauteibu klasifikatorā? Pagaidam juridiski itaida tauteiba pastuov tikai Sibirejis plašumūs, kur itai sevi identificej daļa nu tūreizejuos Vitebskys gubernis aizbraukušūs piecteči. Tok ari Latvejā, kai demokratiskā vaļstī navaram bez argumentu myužeigi turēt aizlīgumā cylvāku tīseibys pošim lemt par sovu tauteibu.

Augsti godātais Vējoņa kungs!

Šā gada 15. septembrī Saeima 3. lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12)”. Šajā likumā Saeima atbalstīja arī deputāta Ingmāra Līdakas (Zaļo un Zemnieku savienības) priekšlikumu Nr. 2, kurš tika iesniegts uz trešo lasījumu.

Jūs savā vēstulē 2016. gada 12. septembrī Nr.453 Saeimai norādāt, ka Jums līdz šim ir nācies vairākas reizes prasīt Saeimā pieņemtu likumu otrreizēju caurlūkošanu sasteigtu, nepārdomātu un līdz galam neizstrādātu priekšlikumu dēļ, kas iesniegti tieši trešajā lasījumā. Jūs arī norādāt, ka “Likumprojekta apspriešana vairākos lasījumos ļauj sagatavot pārdomātu un izsvērtu regulējumu. Tas arī rada iespēju iesaistīt likumprojekta apspriešanā tā iespējamos adresātus un pārliecināties par izstrādātā teksta kvalitāti. Sasteigti pēdējā brīža risinājumi, kuros, kā pieredze rāda, kļūdu iespējamība ir ļoti liela, nebūtu vēlami.”

Jāatzīmē, ka likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredzēja papildu iespēju mainīt tautības ierakstu uz latviešu tautību tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem neviens no vecvecākiem nav latvietis, bet kurš vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, un “kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai”. Šis princips ir vitāli svarīgs, ja vēlamies kaut nedaudz mazināt pēdējo 25 gadu laikā pieļautās kļūdas Latvijas sabiedrības integrācijas jomā.

Egils Levits savā rakstā norāda: “Latvija, kā to arī norāda Satversmes ievads, ir moderna, demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla Eiropas valsts. Tie ir virsprincipi, uz kuriem balstās Latvijas valsts un kas veido Satversmes kodolu un tās konstitucionālo identitāti. (..) …to cittautiešu, kas ir iekļāvušies latviešos, vēlme ne vien tiem faktiski piederēt, bet to arī publiski apliecināt, ir saprotama un atbalstāma. Tādēļ (..) būtu vēlams, šo cilvēku pozitīvo nostāju pret latviešu nāciju veicināt, arī pielāgojot attiecīgu likumdošanu.” (http://www.juristavards.lv, 13.09.2016.)

Visbeidzot, vēlos pievienot arī īsu viedokli par specifisku Latgalē radušos situāciju. Daudzi tur dzīvojošie latvieši (Latgales latvieši, latgalieši) joprojām sevi identificē kā poļus, baltkrievus vai krievus. Vismaz daļēji šāda situācija radusies tāpēc, ka vēsturiski viņu senčus, kas nerunāja attiecīgā laika izpratnē “pareizajā” latviešu valodā, neatzina par pilnvērtīgiem latviešiem. Nupat vējā palaista lieliska iespēja šos patriotiski noskaņotos cilvēkus piepulcināt jeb atkal-apvienot latviešu nācijā. Galarezultātā tas viss var veicināt diskusiju atjaunošanos par vēl vienas Latvijas valsts pamatnācijai piederīgas tautības – latgaliešu – iekļaušanu Latvijas valsts tautību klasifikatorā. Pagaidām juridiski šāda tautība pastāv tikai Sibīrijas plašumos, kur šādi sevi pašidentificē daļa no toreizējās Vitebskas guberņas aizbraukušo pēcteči. Taču arī Latvijā, kā demokrātiskā valstī nevaram bez pienācīgiem argumentiem mūžīgi noturēt aizliegumā cilvēku pašnoteikšanās tiesības savas tautības izvēlē.

Trešajā lasījumā tika iesniegtas būtiskas izmaiņas Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma grozījumu projektā, kā arī pieņemtā likuma jaunā redakcija satur zināmas pretrunas ar Latvijas valsts Satversmi un tās ievadu. Ņemot vērā arī Jūsu vēstulē pausto, lūdzu Jūs izmantot savas Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības prasīt Saeimai likuma otrreizēju caurlūkošanu, un nosūtīt likumprojektu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12)” atpakaļ Saeimai.

Ar cieņu Saeimas deputāts J.Viļums