LudzasZemeJau pyrmī vuordi viersrokstā līcynoj, ka ituo teksta gataviešona lejislatvīšu raksteibā nav tys lobuokais i na vīgluokais veids kai uzrunuot Latgolys pamatdzeivuotuojus, ari laikroksta “Ludzas Zeme” skaiteituojus. Deļ tam pats piec īspiejis vysod raugu runuot latgaliski – tai pošam ir vīgluok izsaceit dūmu i ari vīgluok tikt sadzierdātam. Ka jau par “latgaliskajām vērtībām” runojam, tod taišni tūs lītuotuoji i (na ratai klusī) atbaļsteituoji ir tī, kurus ir vārts uzrunuot vysapyrms! 

Laikroksta redakceja maņ palyudze saraksteit koč kū par “latgaliskumu kā vērtību, lai lasītājs var lepoties, ka dzīvo Latgalē, ka ikdienā lieto latgaliešu valodu”.

Vysapyrms gūdeigi juoatzeist, jo kaids dūmoj sovaižuok, tod nav īspiejams jū puorlīcynuot par preteimū ar ituo vīna roksta paleidzeibu. Ka Tev nav vajadzeiga latgalīšu volūda, ka Tev ruodīs tei līka, vaca i varbyut traucejūša, tod dzeivoj tik iz prīšku bez tuos! Tai ari var. Pasauļs ir pagivs pagaisynuot jau na vīnu volūdu viņ.

Sovulaik Latgolā dzeivova gondreiž pusmiljona ļaužu i gondreiž visi jī prota latgaliski, ka na runuot, tod saprast gon. Tagad vysā Latvejā ir vairs tikai 165 tyukstušys, kas beidzamajā tautys skaiteišonā atzeimeja, ka kasdīnā lītoj latgalīšu volūdu (runoj, klausās). Pavysam ratais muok latgaliski raksteit – daudzeji beistās. Kotrā Latgolys molā tok runoj drusku cytaižuok i tū vīnu pareizū latgalīšu literarū volūdu pīraksteit muok (miniešu) na vairuok kai 100 cylvāki iz vysa pasauļa. Deļ tam vysod stuostu: “Rokst kai nu muoc, golvonais – suoc!” Asu puorlīcynuots (vysmoz turu taidu nūceju) – ari “Ludzas Zeme” byus prīceiga sajimt Tovu gora dorbu. Ka vajadzēs, īdūs kaidam lobuokam rokstu volūdys pratiejam, i leluocī naleidzunumi tiks pīlobuoti kūpeigim spākim.

Tymā dīnā, kod mes puorstuosim poši lītuot latgalīšu volūdu (runuot, skaiteit i dūmuot tymā), tod byus atguojušys Latgolys beigys! Teritoreja, skaidra līta, paliks. Byus vys jau ka “Zilo ezeru zeme” ci “Austrumlatvija”, nadūd Dīvs, “Западная Ленинградская область”… i tei vairs nabyus Latgola, kaidu es tū zynu, kaidu ļūbeju i kaidu grybu, kab satyktu ari muni unuki. Tai ir, pa manim, par tū eistyn ir vārts vēļ pasaceineit!

Kuri nu Latgolys ļaudim myusim ir leluocī latgaliskuma i latgalīšu volūdys patrioti? Zynuotnīki, kinu režisori, politiki, volūdnīki, gareidznīki, školuotuoji…?

Tu esi leluokais latgalīšu volūdys patriots i tuos bolsts, ka runoj latgaliski ar sovim bārnim (ari rodu atvasem i nu cyta pogosta satyktajim)! Latgola uzplauks ari ekonomiski, ka mes puorstuosim beitīs poši nu sevi, nu sovom saknem i sovys viesturis.

Ka Tev ir kū saceit, nasabeist – līc goldā sovu redziejumu!

* Roksta teksts lejislatviski publicāts avīzē “Ludzas Zeme”. Itymā reizē, koč ar gryutu sirdi, es pīsakuopu lyugumam.